“Dievs man iedeva jaunas acis”, „Dievs mani iekšēji dziedināja“, „Man liekas, ka Dievs šo dienu laikā veica manas sirds operāciju!“ - šie ir tikai daži no komentāriem, ko saņēmām no Misijas dienu dalībniekiem.

Jau piekto gadu organizācija „Bridge Builders International” / nodibinājums „Partneri” sadarbībā ar organizācijām „Jaunatne ar misiju”, „Agape Latvija”, „Atradums – personības attīstības resursi”, Latvijas Baptistu draudžu savienību, Latvijas Evaņģēliski Luterisko baznīcu,  Latvijas Apvienoto Metodistu baznīcu, Brazīlijas Baptistu savienību, Latvijas Kristīgo studentu brālību, Latvijas Evaņģēlisko aliansi un draudzi „Dieva mājas” organizēja Misijas dienas.

Šī gada tēma bija „Te es esmu, sūti... viņu!”. Pasākums pulcēja ap 250 dažāda vecuma, dažādu tautību un konfesiju kristiešus, kuri bija gatavi ļauties izaicinājumam klausīties, domāt un diskutēt mazajās grupās.

Pasākuma centrā bija Lozannas evaņģelizācijas kustības starptautiskā direktora Lindsija Brauna (Lindsay Brown) uzrunas, kurās viņš izaicināja tik ierasto attieksmi „ko tad es, mums jau pašiem vajag palīdzību” un iedrošināja domāt par to, kā mēs varam izmantot mums dotos resursus ne tikai savas valsts celšanai, bet arī, lai palīdzētu citiem, tā piepildot Kristus pavēles. Tāpēc jau „Misijas Dienu” laikā bija iespēja dzirdēt stāstus par to, kā mūsu brāļi un māsas kalpo gan tepat Latvijā, gan ārpus tās. Satiekot dažādu misijas organizāciju un projektu dalībniekus, bija iespēja uzzināt par misijas iespējām. „Misijas dienu” dalībnieki piedzīvoja arī praktiski izaicinājumu, proti, pasākuma laikā tika vākti līdzekļi, lai palīdzētu zemestrīcē cietušajiem Haiti.

Lindsija uzrunās izskanēja daudz liecību par studentu darbu Starptautiskās evaņģēliskās studentu kustības IFES* ietvaros visā pasaulē, kurā viņš kalpoja 25 gadus, 15 no tiem kā kustības ģenerālsekretārs. Bija pārsteidzoši dzirdēt, cik ļoti dažādos veidos Dievs darbojas un izmanto cilvēkus šķietami visbriesmīgākajos kara un naida apstākļos, un par izvēlēm, ko cilvēki izdara, paliekot uzticīgi evaņģēlijam.

Kopumā „Misijas dienas 2010” varētu raksturot ar vārdiem: „Šeit, Tavā klātbūtnē, visas lietas kļūst jaunas!“ Dieva klātbūtne sasilda visaukstākajā ziemā; Dieva klātbūtne salauž važas un dara mūs brīvus; Dieva klātbūtnē pazūd jautājumi un argumenti, kas saka: “Te es esmu, sūti…viņu,” bet gan sirds klusībā lūdz: “Te es esmu, Dievs, sūti mani!”

Lūk, arī dažas liecības:

„Misijas dienās es beidzot apzinājos un atzinu, ka, neskatoties uz visu teoriju, praksi un pieredzi, Dievs ir Mīlestība, un mums arī vienam otru tā ir jāmīl. Es biju dalījusi cilvēkus „derīgajos” un „nederīgajos”. Kad varēju palikt viena un nākt Dieva priekšā ar šo lietu, manī bija dziļa nožēla, man bija kauns un man bija rūgti jāraud, bet jau nākamajā dienā Dievs man bija ielicis jaunas acis. Esmu dzirdējusi, ka cilvēki saka - man tagad ir jauna sirds – vai – man Dievs ir devis jaunas kājas. Man Dievs iedeva jaunas acis!”

„Uz Misijas dienām devos tikai reklāmas pamudināta. Likās, ka uz plakāta uzlikta mana sirds attieksme: „Te es esmu, sūti...viņu!“ Esmu uzaugusi kristīgā ģimenē, kur Dieva pielūgsme un došanās uz baznīcu bija pierasta lieta. Visu šo gadu laikā es uz baznīcu devos pieraduma pēc vai arī tādēļ, lai vecāki varētu lepoties ar „perfektu kristīgu ģimeni“. Tomēr, lai cik skumji tas nebūtu, Dievs man bija miris. Savā ziņā es Dievu vainoju pie tā, ka vecākiem nebija laika, ko veltīt man, ka kalpošanas un nemitīgās skriešanas bija viņu galvenā prioritāte. Lūgšanu naktī es iepazinu dzīvo Dievu. Viņš mani iekšēji dziedināja. Iedomājieties, Dieva lielajā sirdī ir īpaša vietiņa tikai man, kuru neviens nevar aizstāt! Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa, un es nevaru to saprast. Dievs mani mīl, bet tikpat ļoti Viņš mīl katru pazudušo. Es vairs nespēju klusēt. Te es esmu, sūti mani!”

“Es esmu tik pateicīgs Dievam, ka varēju piedalīties Misijas dienās. Dievs visu tik brīnišķīgi pakārtoja: laiku, finanses un transportu. Šajā laikā Dievs veica manas sirds operāciju, izņemot no tās lieko un piepildot ar Savas sirds vēlmēm. Mūsu Dievs ilgojas redzēt savus „pazudušos dēlus“ nākam mājās. Sapratu, ka nekad nebūšu laimīgs 100%, ja nepaklausīšu Dievam. Dievs ir svētījis mani ar labu darbu, brīnišķīgu ģimeni un draugiem, bet līdz šim, visa mana dzīve ir bijusi tikai par mani. Nekad agrāk manu prātu nenodarbināja jautājums: vai Dievam ir plāns MANAI dzīvei? Tā bija MANA dzīve un ES to baudīju, jo visas lietas pieņēmu kā pašas par sevi saprotamas. Misijas dienās sapratu, ka evaņģelizācija IR mana ATBILDĪBA. Misijas darbs sākas ar izvēli: TE ES ESMU, SŪTI MANI, LIETO MANI, MAINI MANI!

Misijas dienas ir noslēgušās, bet Dieva darbs ir aizsācies un turpinās. Mēs pateicamies Dievam par katru izmainīto dzīvi! Mūsu sirdis gavilē priekā redzot Dieva svētības izlejamies pār Latviju un citām tautām. „Visi ceļi locīsies, visas tautas teiks, ka Jēzus Kristus ir Kungs!“

Pēc gada atkal aicināsim kopā visus, kas vēlās piedzīvot jaunus izaicinājumus un nest evaņģēlija vēsti visām tautām.

Rakstu sagatavoja: Andra Konovaļčika, Ieva Kunce

*Latvijā darbojas kā Latvijas Kristīgā studentu brālībā

   

Misijas dienu mērķis:

• informēt par tendencēm pasaules misijā,
• apmācīt, kā spert pirmos soļus misijas darbā,
• iedvesmot tos, kas jau piedalās un tos, kas jūt Dieva aicinājumu piedalīties šajā darbā,
• iedrošināt individuālu interesi un dalību Dieva darbā, lai aizsniegtu pazudušos katrā mūsu dzīves sfērā: skolā, darba vietā, pilsētā, ģimenē, tuvākā apkārtnē, tautā vai citās nācijās,
• Lūgt.